LAT | ENG  
Sākumlapa Kontakti Lapas karte


Lietuvas karpu audzētava

Lietuvā bijusī valsts zivju audzētava uzplaukst pēc privatizācijas
Sagatavots pēc: Formerly government - owned farm thrives after independence, Eurofish Magazine, October 5/2009.

„Raseiniu Zuvininkyste" ir Lietuvas lielākā karpu audzētava
           Lietuvas zivju audzēšanas industrijā dominē karpu audzēšana, kas veido 90% no kopējā valstī izaudzētās zivju produkcijas. Šeit ir 19 karpu audzēšanas uzņēmumi, kas ir no 250 ha līdz 1200 ha lieli. Karpu fermas raksturojas kā milzīgi ūdens plašumi, kas krustām šķērsām sadalīti ar dambjiem dīķos, kas var būt dažu hektāru lielumā. Lielākā karpu ferma Lietuvā ir „Raseiniu Zuvininkyste", kas atrodas Raseiņu apgabalā (Lietuvas vidiene).

Zivju audzētavas fakti:
Kontakti:  Raseiniu Zuvininkyste
                  Gabsiuk. 60192 Raseiniu raj.
                  Tel./Fax: +370 8 42870376
Direktors: Ceslovas Kenstavicius
Produkcija: karpas, līdakas, zandarti, sami
Dīķu platība: 1200 ha
Produkcijas apjoms: 800 t (90% karpas)
Tirdzniecība: Lietuva, Latvija, Polija
Apgrozījums: EUR 1 000 000

            Kad valsts 1991. gadā kļuva neatkarīga, zivju fermu ar dīķu platību 1300 ha un produkcijas apjomu 800 tonnu gadā privatizēja tās bijušais vadītājs, kad tā bija valsts īpašumā - Česlavs Kenstavičus. Viņš labi pārzina visus audzēšanas procesa aspektus. Šodien, jautājot, vai viņš ir laimīgs par politiskajām pārmaiņām agrīnajos deviņdesmitajos, Kenstavičus uzsver: „Jā, pilnībā. Tagad ir iespējams īstenot sapņus. Visi sapņi var piepildīties." Viņa ģimene arī ir iesaistīta zivsaimniecības biznesā, dēlam ir pārstrādes ražotne un vedekla iesaistīta darbā ar restorāniem un makšķerēšanas dīķiem tūristiem.

Audzētavas direktors

Česlavs Kenstavičus, karpu audzētavas „Raseiniu Zuvininkyste" direktors

Būvēta uz senām audzēšanas tradīcijām
            Bez karpām fermā tiek audzēts arī neliels daudzums līdaku un zandartu, un mazliet samu. Lietuvas karpu audzēšanas tradīcijas datētas jau ar sešpadsmito gadsimtu, pateicoties aristokrātijai, kas bija ieinteresēta zivju audzēšanā tās ekonomiskā un attīstības labuma dēļ. Karpas (Cyprinus carpio carpio) tika ieviestas septiņpadsmitajā gadsimtā, bet deviņpadsmitajā gadsimtā akvakultūras sektors sāka plesties un plaukt ar zivju audzētāju departamenta palīdzību, kas tika nodibināts gadsimta beigās. Lielākā daļa Lietuvas zivju dīķu tika izveidoti šajā laikā. Kopējais dīķu platības apjoms bija ap 10 000 ha, un šis skaitlis nav būtiski mainījies arī mūsdienās. Vairums zivsaimniecību, attiecīgo būvju un institūciju tika iznīcinātas Pirmā pasaules kara laikā, bet pēc tam atkal atjaunotas.
            Lielākā daļa no „Raseiniu Zuvininkyste" dīķiem arī ir rakti daudzus gadus atpakaļ. Daudzi no tiem ir lieli, lielākais 65 ha, bet šeit ir arī mazāki dīķi, kas ir izveidoti nesen.
            Audzēšanas cikls sākas ar karpu kāpuru iegūšanu no audzēšanas centriem, kas pakļauti Lietuvas Valsts zivju un zvejniecības izpētes centram. Tos pavasarī ielaiž 10 ha lielos dīķos, kur tie pavada nākamos sešus mēnešus. Rudenī mazuļus transportē uz vēl mazākiem ziemas dīķiem, kas parasti ir ap 0,2 ha lieli, kur tie pārziemo. Ja ziema ir barga, dīķi var aizsalt, bet parasti tas notiek tikai daļēji. Dīķos tiek nodrošināta neliela caurplūde, kas nodrošina pilnīgu ūdens apmaiņu 15 - 20 dienās. Šajos ziemošanas dīķos ūdens caurplūde samazina aizsalšanas risku un nodrošina svaigu ūdeni. Ziemā zivis nebaro, un rezultātā tās zaudē 12 - 15% no sava svara. Pavasarī zivis tiek izzvejotas no ziemas dīķiem, šķirotas un ielaistas vasaras dīķos.

Granulētā barība ir daudz efektīvāka nekā graudi
            Karpas tiek audzētas trīs gadus, kuru laikā tās sasniedz 1,700 kg līdz 2,000 kg svaru. Zivis tiek barotas ar granulētās barības un graudu maisījumu. Granulētā barība sastāv no graudiem, rauga, zivju miltiem, eļļas, minerālvielām un ir divarpus reizes dārgāka nekā graudi, bet tā ir arī daudzreiz efektīvāka.

Barības piegāde un glabāšana 

Zivju barības piegāde un glabāšana 

            Česlavs Kenstavičus izskaidro, ka, izmantojot granulēto barību, no viena hektāra var iegūt 1300 kg zivju iznākumu, bet, barojot zivis tikai ar graudiem, iznākums nokrīt līdz 200 kg no hektāra. Aprēķins ir vienkāršs: intensīvā saimniecībā nav citas alternatīvas kā granulētā barība.
            „Raseiniu Zuvininkyste" zivju audzētavā ir nodarbināti 34 strādnieki, kas dienu no dienas strādā audzētavā, sekojot zivīm, uzturot kārtībā dīķus un aizsargājot zivis no putniem un citiem plēsējiem. Daudzi no viņiem strādā vēl no tiem laikiem, kad audzētava tika privatizēta.

Dīķa nolaišana apzvejai

Nolaižot dīķi apzvejai, zivis nokļūst kanālā


            Zivis tiek nozvejotas, nolaižot ūdeni dīķos. Dīķi zivjaudzētavā ir izvietoti tā, ka tie atrodas nedaudz atšķirīgos augstumos. Tas ļauj nolaist ūdeni no viena dīķa citā, izmantojot tikai gravitācijas spēku. Kad zivis ir nozvejotas, ūdens tiek iepumpēts atpakaļ pirmajā dīķī. Česlavs Kenstavičus saka, ka, šādi saimniekojot, var atkārtoti izmantot 60 - 70% no visa ūdens. Pārējais nepieciešamais ūdens tiek ņemts no upes pavasara plūdu laikā, kad nokūst sniegs.

Karpu savākšana

Karpu savākšana, pirms tās ievieto rezervuāros

            Kad ūdens dīķī tiek nolaists, zivis savācas kanālos, no kurienes tās tiek transportētas uz rezervuāriem. Trīs rezervuāros rudenī var glabāt 25 tonnas zivju, bet vasarā tikai 8 tonnas sakarā ar skābekļa trūkumu ūdenī. Četras vai piecas dienas pirms zivis tiek transportētas uz tirgu, tās netiek barotas, lai iztīrās to gremošanas sistēma. Tās tiek ievietotas īpašās tvertnēs un transportētas dzīvas. Mazumtirdzniecībā zivis tiek turētas zivju baseinos, un pircēji var izvēlēties sev tieši tās, kuras grib.

Lietuvieši dod priekšroku dzīvām karpām nevis to filejai
            Lietuviešu audzētāji izaudzē ap 4000 tonnām zivju, no kurām 2300 tonnas (ap 60%) realizē iekšējā tirgū, bet pārējo eksportē, galvenokārt uz Poliju un Latviju. Česlavs Kenstavičus apzinās tirgus esamību Vācijā, bet problēma ir attālums. Alternatīva ir palielināt karpu noietu iekšējā tirgū, iespējams, biedrības līmenī, kas tirgos zivis savā valstī un ārzemēs. Iekšējo tirdzniecību pasliktinājusi pievienotās vērtības nodokļa palielināšana līdz 21%. Viena ideja, kā palielināt noietu - attīstīt jaunus produkcijas veidus, piemēram, filejas vai kūpinātas zivis. Tas tika mēģināts, sacīja Česlavs Kenstavičus, bet peļņa no kūpinātām zivīm bija tikai 50% un no filejām vēl mazāk, turklāt viņš piebilst, ka šeit ir tradīcija pirkt veselu svaigu karpu.
            Lietuvā ir palielinājies citu zivju, it sevišķi lašu, imports, un tas veic spiedienu uz karpu patērēšanu. Pirms neatkarības, kad zivis bija lielā mērā subsidētas, karpu noiets bija tāds pats kā šodien, kad šajā jomā nav ne tikai subsīdiju, bet ir palielinājušās arī cenas. Tas ļauj secināt, ka šajā valstī ar karpām var droši turpināt nodarboties, jo to pieprasījums ir stabils.

Audzētāju biedrības intereses
            Česlavs Kenstavičus ieņem arī priekšsēdētāja vietu Nacionālajā Akvakultūras un zivju produkcijas ražotāju asociācijā, kas pārstāv zivju audzētāju intereses pārrunās ar valdību un ietver konsultācijas likumdošanā, kas var ietekmēt šo nozari. Piemēram, asociācija un valdība strādā pie priekšlikuma, kas samazinās kredīta perioda ilgumu, ko audzētavas dod pircējiem, no diviem mēnešiem līdz trīsdesmit dienām. Diskusijās starp biedriem asociācija plāno izlemt, kuros valsts reģionos katram audzētājam ir jātirgo sava produkcija. Tomēr ārvalstu tirgū katrs tirgotājs ir atstāts rīkoties pēc saviem uzskatiem.

2.02.2010

 

BIOR




Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Latvijas Zivju resursu aģentūru obligāta
© Latvijas Zivju resursu aģentūra, izstrādātājs VITA 2008
Daugavgrīvas iela 8, Rīga, LV-1048 Tālr. 67 612409 ; fax 67 616946